Skolas vēsture

Skola no 2000. gada

2000./2001. mācību gads

2000./2001. mācību gadā skolā mācās 1234 skolēni, strādā 90 skolotāji.

  • Notiek Bērnu forums. Skolu Rīgā pārstāv Lita Baumane.
  • Decembrī meiteņu koris un jauktais koris "Spīgana" viesojas pie Santa Klausa.
  • Skolā viesojas P. Plakidis, ansamblis "Putni" un Rīgas saksofonistu kvartets.
  • 2. februārī koru "Spīguči", "Spīguņi", "Spīgulēni", "Spīgo" vārdu došanas svētki.
  • 9. februārī notiek skolas talantu parāde.
  • No 19. līdz 23. februārim notiek skolas akreditācija. Skola akreditēta uz 6 gadiem.

2001. gada 25. aprīlī notiek Zemgales novada konkurss "Latvija Eiropā".
  • Piedalās Neretas vidusskolas, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, 2. ģimnāzijas un 4. vidusskolas komandas.
  • Žūrijas komisiju vada Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs.

Skolas komanda izcīna 2. vietu. Komandas sastāvā Artūrs Cēsnieks, Toms Leikums, Oksana Tarasenko, Linda Rumbeniece, Evita Pafrate.
 

2001. gada 26. aprīlī skolā notiek Zemgales novada 2. - 4. klašu koru skate. Koris "Spīguņi" iegūst lielāko punktu skaitu Latvijā un 4. maijā piedalās laureātu koncertā LU aulā.
 

2001. gada 26. aprīlī 4. Jelgavas Skolēnu domes organizētajā konkursā "Dipadu Dapadu 2001" skolas komanda izcīna 1. vietu un izcīna ceļojošo "zirgu". Komandas sastāvāAgris Celms, Valdis Bogdānovs, Toms Leikums, Ivars Veiliņš, Linda Beržinska.

2001. gada 27. aprīlī 4. Starptautiskā zēnu koru festivāla "Rīgas Doms" ietvaros meiteņu koris "Spīgo" uzņem zēnu kori "Les Petits Chanteurs de Versailles" no Francijas.

 2001. gada 27. aprīlī skolā notiek pilsētas skolotāju radošo darbu svētki:
  • 1. vieta - Santai Zarembai;
  • 1. vieta - Aijai Pridānei un Līgai Lieģeniecei;
  • 1. vieta - Neldai Kalējai;
  • 1. vieta - Harijam Laudinskim;
  • 2. vieta - Ilzei Rumbeniecei;
  • 2. vieta - Ingrīdai Drēskai;
  • atzinība - Valdim Bogdānovam.
  

 

Skola no 1990. – 1999. gadam

1990./91. mācību gadā skolu sāka vadīt direktors G. Jurkevičs:

Janvāra dienas – skolotāji atnāca uz skolu, bet nespēja strādāt, jo visi klausījās radio. Pēc neilga laika jau ceļā uz Rīgu – kopā ar vecāko klašu audzēkņiem. Daudzi skolotāji naktīs bija Rīgā, bet no rīta stāstīja par redzēto un izjusto - paši miega un dūmu piesūkušies. Tas bija grūts, bet skaists laiks, jo mēs bijām tik tuvi viens otram.

1992. gadā teātris iestudēja A. Eglīša “Kazanovas mēteli”.

1993./94. mācību gads - skolas teātris iestudēja “Pifa piedzīvojumus”.

1994./1995. mācību gads – vidusskolā uzņēma pirmo uzņēmējdarbības klasi (no 40 uzņēmējdarbības klases absolventiem 26 turpina studijas ekonomikā vai uzņēmējdarbībā).

  • Notika skolēnu 7. dziesmu svētki. Meiteņu koris kļuva par 1. pakāpes laureātu (diriģente Liena Celma), jauktajam korim – 2. vieta (diriģents Agris Celms), pūtēju orķestrim – 3. vieta (diriģents Agris Celms).
  • 18. martā notika absolventu salidojums.

1995. gadā skolu sāka vadīt direktors A. Celms:\
  • Skolā sāka darboties skolēnu padome, tās prezidente Zita Krastiņa.
  • Sākumskolas klasītes sāka mācīties “mazajā skoliņā” Brīvības bulvārī 31, bijušajās bērnudārza telpās.
  • Tika piešķirts finansējums skolas jumta siltināšanai.

1996./97. mācību gadā meiteņu koris un jauktais koris piedalījās draudzības vieskoncertos Prāgā.

  • Atklāta 1. datorklase.
  • Skolas teātris ieguva vārdu “Vējlukturis” un piedalījās Latvijas skolēnu un jauniešu 1. teātru festivālā.

1997./98. mācību gadā notika mūzikas novirziena 20 gadu jubileja.

  • Jauktais koris, ejot uz 1998. gada Dziesmu svētkiem, apliecināja savu izaugsmi, iekļūdams starp finālistiem un izvēlēdamies sev skanīgu vārdu - "SPĪGANA", kas diezgan precīzi raksturo kora spilgto dziedāšanas manieri un pretenzijas uz atzinību.
  • Aizsākās jauna tradīcija – Ziemassvētku koncerts vecākiem:
  • Sāka iznākt avīze “Špikopāts”.

1998./99. mācību gadā skolas komanda ieguva 3. vietu republikā Junior Achivement organizētajā spēlē Mese un ieguva tiesības startēt Eiropas un pasaules sacensībās.

  • Jauktais koris “Spīgana” piedalījās Somijā Vasas koru festivālā.
  • Skolā strādāja viesskolotāja no ASV Sallija Frimane.
  • Tika nodibināts debašu klubs.
  • Atklāta 2. datorklase ar INTERNET pieslēgumu.

1999./2000. mācību gadā tika apstiprinātas mācību programmas – humanitārā, vispārizglītojošā, uzņēmējdarbības. Mācās 1185 skolēni, strādā 90 skolotāji.

  • Skolotājas V. Skrupska un I. Drēska ar audzēkņiem piedalījās bioloģijas nedēļā Vācijā – Bustedt.
  • Skolā viesojās Šauļu vidusskolas “Juventos” kori.
  • 2000. gada 8. aprīlī notiek absolventu salidojums.
  • 4., 5., 6. maijā Draudzības kausa sacensības Jelgavā.

Latvijas skolu jaunatnes 8. skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku skatēs:

  • meiteņu koris - 2. pakāpes laureāts,
  • jauktais koris "Spīgana" - 2. pakāpes laureāts,
  • pūtēju orķestris - 3. pakāpes laureāts.

Skola no 1980. – 1989. gadam

1979./80. mācību gadā skolas komanda rūpīgi gatavojās TV konkursam “Aicinām piedalīties”, iekļuva finālā un izpelnījās žūrijas atzinību. Komandas kapteinis J. Bandenieks kopā ar biedriem izprojektēja skolas ēkas uzlabošanu un labiekārtošanu.

  • Dramatiskais kolektīvs iestudēja A. Puriņa stāstu “Nevaicājiet man neko” un ieguva republikas skatē 1. vietu, iestudējumu ierakstīja Latvijas televīzijā.
  • 1980. gadā G. Standzeniece sāka vadīt skolas sarīkojumu deju izlasi.

1981./82. mācību gads – olimpiešu gads. Daudzi skolas skolēni piedalījās republikas olmpiādēs: ķīmijā – Avotiņa, bioloģijā – Legzdiņa, Matisone, krievu valodā – Pinne, Žvikova, angļu valodā – Ogle, Zandere, Lukmane, Brakše, matemātikā – Roķis, vēsturē – Barkāne.

1982./83. mācību gadā aizsākās Skolotāju dienas svinēšana ar pašu vidusskolēnu vadītām stundām un kopīgu ballēšanos.

  • Notika vidusskolēnu “fukšu” balle, poētiskā kafejnīca.
  • 23. februārī notika zēnu un skolotāju konkurss.
  • 1983. gadā dramatiskais kolektīvs iestudēja Raiņa lugu “Pūt vējiņi” un ieguva republikas skatē 1. vietu, iestudējumu ierakstīja Latvijas televīzijā:
 

1984./85. mācību gads – izveidojās vienīgā arheologu LOTOS vienība “Āraiši” (vadīja A. Tomašūns), kuri piedalījās arheoloģiskajos izrakumos:
 
  • LOTOS vienība “Vega” (vadīja Sk. Rāta) kļuva par labāko vienību republikā, tās komandiere R. Koškina devās uz Bulgāriju.
  • Meiteņu komanda ieņēma 2. vietu republikā minibasketbola sacensībās.
  • Basketbolā “B” grupā meitenēm – 1. vieta.
  • 1985. gadā skolu sāka vadīt direktors A. Tomašūns:

1986. gadā dramatiskais kolektīvs kļuva par skolēnu Tautas teātri. Tas iestudēja I. Jurgeļevičas stāsta “Svešais” dramatizējumu un ieguva republikas skatē 1. vietu, iestudējumu ierakstīja Latvijas televīzijā.

1987. gadā skolas Tautas teātris ar izrādi “Liela brēka par neko” piedalījās žurnāla “Liesma” svētkos Krišjāņa Valdemāra dambī.

1988. gadā teātris iestudēja M. Zālītes “Dzīvais ūdens”. 13. maijā uz pirmizrādi ieradās arī pati dramaturģe.

1989. gadā 6. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 4.-5. klašu koris (diriģente L. Celma) un 9.-11. klašu jauktais koris (diriģents A. Celms) kļuva par 2. pakāpes laureātiem, mūzikas novirziena klašu pūtēju orķestris (diriģents A. Celms) – par 3. pakāpes laureātu, 6.-8. klašu korim (diriģents G. Galiņš) – atzinība.

Latvijas televīzijas Jaunatnes, bērnu un mācību redakcija ierakstīja 6.-7. klašu audzēkņu iestudējumu “Eža kažociņš”.

Skola no 1970. – 1979. m.g.

1969./70. gadā notika lektoru konkurss: no mūsu skolas labākie – Golubeva, Jermaščenko, Vadajeva, Juškova, Važa , Bite, Strēlis.

  • J.Rozovs – Vissavienības matemātikas olimpiādē saņēma atzinību, bet republikā – matemātikas olimpiādē starp skolām izcīnīja 1. vietu.
  • Grasmanes un Markovas veidotie starmeši - labākie republikā.

1971./72. mācību gadā skolā mācījās 1283 skolēni, strādāja – 76 skolotāji.

  • 1971. gada 6. februārī notika skolas salidojums.
  • 24. aprīlī izrādes “Kristāla kurpītes” pirmizrāde, lomās – A. Mirama, A. Krauze, A. Jēkabsone, N. Zaremba, A. Vilims, skolotāja Ilze Vazdiķe.
  • Skolā darbojās tautisko deju kolektīvs, kuru vadīja R. Muceniece, vēlāk R. Šmite, K. Standzeniece, V. Ozola:
 
  • Aktīvi sāka darboties skolas novadpētnieki skolotājas I. Salenieces vadībā:
 
  • Draudzības sacensībās ar Šauļu skolēniem sarīkojumu dejās 7.-8. klašu grupā. 1. vieta – M. Pliķēnai un M. Lucavam, “D” grupā – G. Breierei un A. Dekmeijeram.

1972./73. mācību gadā aizsākās skolas kopīgie pārgājieni “Pretī zelta rudenim” – šoreiz uz Dalbes pusi. Skolā sāka darboties koklētāju ansamblis (līdz 1977. gadam)

  • 1973. gadā aizsākās jauna tradīcija – ziedu kompozīciju izstāde.

1974./75. mācību gadā Daina Linde piedalījās PSRS junioru čempionātā, starptautiskajās vieglatlētu sacensībās Ščecinā, VDR.

  • A. Dekmeijers jaunatnes raidījumā “Mozaīka” stāstīja par sevi un skolu.
  • Aizsākās draudzība ar Šauļu 5. un Pērnavas 4. vidusskolu.
  • Orientieristu pulciņu vadīja skolotāja I. Apse.

1975./76. mācību gadā - 1380 skolnieki, 70 skolotāji.

  • Aizsākas jauna tradīcija - skolotāju Darba svētki. Darba svētki tika svinēti skolotājām I. Grinovskai, I. Apsei, I. Saleniecei.
  • Notika skolas 30. jubilejas svinības.

1976./77. mācību gadā republikā īpašu atzinību ieguvat skolas starmeši un foto avīzes (2. vieta). Labākie noformētāji – G. Standzeniece, A. Dripa, R. Bērziņa, I. Kozuliņa, bet fotogrāfi – 10. klases skolnieks Freibergs un skolotājs R. Čuhalovs.

  • Godalgotas vietas orientieristu sacensībās izcīnija I. un R. Borisovas, Voitkāne, Čākure, Putniece, Vāciete, Kvetinska, māsas Bauskas, Ruža, Bergmanis, Stūrmanis, Linde, Anstrāts, Petrovski.
  • 1977. gadā, direktores I. Rudzes izlolots, darbu uzsāka mūzikas novirziens. Saulainā augusta dienā skolā ieradās jaunie pedagogi Liena un Agris Celmi.

1978./79. mācību gadā skolā mācījās 978 skolēni.

  • Direktorei I. Rudzei 25 gadu darba jubileja skolā, viņa tika apbalvota ar ordeni “Goda Zīme”.
  • Izveidojās LOTOSa vienība “Astra”, kuru vadīja I. Vazdiķe, vienība strādāja kolhozā “Tērvete”.
  • Sāka darboties 15 vasaras nometnes.
  • Nodibināja flautistu – bundzinieču ansambli.

Skola no 1960. – 1969. gadam

1960. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas skolas celtniecību. Skolotāju J. Preisu izvadīja pensijā:
 

1961. gads. O. Plāce:
 

1962. gadā skolu sāka vadīt direktors Boriss Antipenko:
 

1964. gada 1. septembrī Akmeņu ielā 1 tika atklāta Jelgavas 4. vidusskola. Jaunajās telpās mācījās gan latviešu, gan krievu plūsma.
 

1965. gadā skolu sāka vadīt direktore Ilga Rudze:
 

Aizsākas tradīcija – draudzības sacensības ar Rīgas 49. vidusskolu, Tallinas 49. vidusskolu, Vīlandes 1. vidusskolu.

1966./67. mācību gadā skolā mācījās 1183 skolēni un strādāja 73 skolotāji. Skolā tika organizētas tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem. Notika jauno ķīmiķu vakars.

1967./68. mācību gadā skolā, pilsētā un republikā notika sarīkojumu deju konkursi. Skolas deju kolektīva pedagogs - I. Kalniņš. Pilsētas sacensībās 1. vietu ieguva Trēde un Trapencieris, 2. vietu – Oborotova un Kolmakovs, 3. vietu - Mārtiņkriste un Šteins, bet republikā 3. vietu – Oborotova un Kolmakovs, 6. vietu – Trēde un Trapencieris.

Skola no 1945.-1959. gadam

Skolas pirmsākumi rodami 2. septiņgadīgajā skolā, kura dibināta 1945. gada 11. janvārī. Skola atradās Jelgavas Pārlielupes trijās dzīvojamās mājās:
 

Austrumu ielā 7
 

Brīvības bulvārī 31
 

Lāčplēša ielā 11

Skolas kolektīvu vadīja direktors Jānis Preiss un mācību pārzinis Kārlis Linbergs. Skolā strādāja skolotāji Sofija Preisa, Minna Rēvele, Mirdza Briģe, Zenta Beinerte, Jānis Meņķis. Saimnieciskos jautājumus kārtoja Lizete Miķelēna.
Šī fotogrāfija tika sūtīta skolotājam Jānim Meņķim uz Sibīriju 1946. gadā:
 

Pirmais izlaidums – 13 meitenes un 4 zēni, klases audzinātājs A. Briģis:
 

1953. gada 30. martā Jāni Preisu atbrīvoja no direktora amata pienākumiem, jo 3 skolnieki sv. Trīsvienības baznīcas tornī bija uzvilkuši sarkanbaltsarkano karogu. Turpmāk skolu vadīja direktore Johanna Ozoliņa.