JELGAVAS 4. VIDUSSKOLAS PSIHOLOGI

 Ko dara psihologs?

Psihologs savā darba ikdienā regulāri izdara izvēli un pieņem simtiem lēmumu, izmantojot profesionālās zināšanas un prasmes informācijas analīzē, lai efektīvi risinātu klienta problēmu.

Izglītības psihologa ikdienas darbs iestādē tiek organizēts un norisinās atbilstoši izglītojamo aktuālajām vajadzībām un saskaņā ar iestādes prioritātēm, mērķiem un uzdevumiem. Viena no galvenajām izglītības psihologa prioritātēm ir saistīta tieši ar izglītojamo mācību un audzināšanas grūtību mazināšanu.

Izglītības un skolu psihologu darbs ir vērsts uz mācību un audzināšanas procesa, emocionālo, kognitīvo, uzvedības vai saskarsmes grūtību mazināšanu, kā arī pozitīvas pašizaugsmes veicināšanu bērniem, jauniešiem un citiem izglītojamajiem. Izglītības un skolu psihologi palīdz risināt izglītojamo mācīšanās grūtības, sociālās un emocionāla rakstura problēmas. Lai risinātu minētās problēmas, izglītības un skolu psihologi sadarbojas ar izglītojamo vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem, pedagogiem un citiem speciālistiem, kuri iesaistīti izglītojamā problēmas risināšanā.

Izglītības psihologa darba pienākumi:

1. Izglītojamā psiholoģiskā izpēte, to rakstveidā saskaņojot ar izglītojamā vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem;
2. Izglītojamo emocionāli psiholoģiskā vides izpēte iestādē;
3. Izglītojamo, vecāku, pedagogu un citu iestādes darbinieku konsultēšana saistībā ar izglītojamo psiholoģisko problēmu gadījumiem;
4. Psiholoģiskās palīdzības sniegšana un citu kompetentu speciālistu piesaiste krīzes un citās situācijās, kad tas ir nepieciešams izglītojamajiem, izglītojamo grupām, izglītojamā vecākiem / likumiskajiem pārstāvjiem, pedagogiem un citiem iestādes darbiniekiem;
5. Ieteikumu sagatavošana izglītojamā mācību, audzināšanas, uzvedības un emocionāla rakstura grūtību gadījumos, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar pedagogiem, atbalsta personālu, citām personām;
6. Sadarbība ar citu profesiju pārstāvjiem un citiem psihologiem izglītojamā problēmu risināšanā, ievērojot normatīvo aktu, profesionālās ētikas un konfidencialitātes prasības;
7. Izglītojamo, viņu vecāku / likumisko pārstāvju un pedagogu, citu personu izglītošana psiholoģijas jautājumos;
8. Atbalsta sniegšana izglītojamajiem adaptācijas procesā;
9. Rakstisku atzinumu sagatavošana par izglītojamā psiholoģiskās izpētes rezultātiem, ja izglītojamais tiek nosūtīts uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju, atbalsta pasākumu piešķiršanai izglītības procesā un valsts pārbaudes darbos vai citos gadījumos, kuri paredzēti normatīvajos aktos, vai pēc vecāka / likumiskā pārstāvja rakstiska pieprasījuma atbilstoši psihologa kompetencei;
10. Dalība individuālo atbalsta pasākumu plānu izstrādē, sadarbojoties ar citiem iestādes speciālistiem (logopēdu, speciālo pedagogu, sociālo pedagogu, citiem, pedagogiem, administrāciju);
11. Izglītojamā ar speciālām vajadzībām, viņa vecāku / likumisko pārstāvju un pedagogu konsultēšana jautājumos par individuālo pieeju mācību un audzināšanas procesā;
12. Sadarbība ar izglītojamā vecākiem / likumiskajiem pārstāvjiem, viņu informēšana par izglītojamā resursiem un grūtībām iestādē, piedāvājot psiholoģisku atbalstu, palīdzību, nepieciešamības gadījumā sniedzot ieteikumus;
13. Rūpēšanās par izglītojamo drošību un iestādes iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu;
14. Iestādes vadības, tiesībsargājošo institūciju un bērnu tiesību aizsardzības institūciju informēšana par gadījumiem, kad konstatēta emocionāla, fiziska vai seksuāla vardarbība pret izglītojamo iestādē vai ārpus tās;
15. Informēšana par darba rezultātiem, ievērojot Psihologu likumā un Psihologu ētikas kodeksā noteiktos konfidencialitātes principus;
16. Dalība iestādes pedagoģiskās padomes sēdēs, atbalsta komisijas sēdēs un citās sanāksmēs, kas saistītas ar mācību un audzināšanas darbu.

Konfidencialitāte

Psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas, kā arī psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesā ir iesaistītas divas puses – psihologs un klients (-i). Lai klients sadarbības laikā varētu sniegt privātu un sensitīvu informāciju, viņam ir būtiski justies droši, bez bailēm un bažām, ka informācija var nonākt trešo personu rīcībā ārpus psihologa kabineta vai arī kāds cits ar sadarbības procesu nesaistīts indivīds var būt klātesošs psiholoģiskās konsultēšanas vai izpētes procesā (piemēram, telpa nav pietiekami nošķirta un notiekošo var dzirdēt kolēģi, citi klienti, garāmejoši cilvēki).  Kaut arī klienta brīvība un autonomija ir vienas no pamattiesībām, kuras psihologam ir jārespektē, ir atsevišķi gadījumi, kad psihologs drīkst izpaust informāciju trešajām personām. Klientu ir jāinformē gan par konfidencialitātes pamatprincipiem, gan par izņēmumiem, tostarp tiem, kuri ir noteikti normatīvajos aktos.

Vispārīgie konfidencialitātes izņēmumi ir šādi:

1. ja pastāv draudi paša klienta (piemēram, suicīda plāns) vai citu cilvēku dzīvībai un veselībai (piemēram, plāno nodarīt kaitējumu citiem). Piemēram, Psihologu likuma 16.panta ceturtajā daļā ir noteikts: “Psihologam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņot tiesībaizsardzības vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi, veicot savu profesionālo darbību, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu tūlītēja nenovēršana var novest pie noziedzīga nodarījuma pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību”;
2. ja notiek vardarbība ģimenē (īpaši pret cilvēkiem, kuri nevar par sevi parūpēties – bērni, cilvēki ar invaliditāti). Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts: “Katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par nolaidību, jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai 30 materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību. Veselības aprūpes, pedagoģiskie, sociālās sfēras vai policijas darbinieki, kā arī vēlētas valsts un pašvaldību amatpersonas, kurām kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpšanu un kuras par to nav ziņojušas minētajām institūcijām, par neziņošanu saucamas pie likumā noteiktās atbildības”;
3. ja psihologs rīkojas tiesu procesa ietvaros vai veic uzdevumu citas tiesībaizsardzības institūcijas uzdevumā (piemēram, izvērtē klienta psihisko stāvokli kriminālprocesa ietvaros). Piemēram, Psihologu likuma 16.panta otrās daļas 1.punktā ir noteikts: “No psihologa nedrīkst pieprasīt informāciju, kas attiecas uz viņa klientu un sadarbības procesā konfidenciāli uzticētajām ziņām, izņemot ja, informācija nepieciešama tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu varas institūcijām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei”.

Brīvlaika periodā: individuālo psiholoģisko konsultāciju sniegšana pedagogiem un vecākiem par izglītojamo mācīšanās grūtību cēloņiem, efektīvākajām metodēm mācību un/vai uzvedības problēmu risināšanā.

Kas vēl jāzina par skolas psihologu?

1. Psihologs nerisina tavas problēmas tavā vietā, “neizraksta recepti”. Viņš izskaidro situāciju un kopā ar jums meklē iespējamos problēmas risinājumus. Bērna attīstības situāciju var mainīt tikai vecāki, skolotāji un citi bērnam tuvi pieaugušie!!!
2. Parasti tas, kas vecākiem sākumā šķiet tikai bērna "skolas" problēma, patiesībā ir vai nu ģimenes problēmu, vai arī no agrākiem bērna attīstības posmiem pārceļojušu problēmu rezultāts. Šādos gadījumos psihologs strādā ne tikai un ne tik daudz ar pašu bērnu, bet ar vecāku un bērnu pāri.
3. Strādājot ar psihologu, tu un tavs bērns ieņem nevis pasīvo “pacientu”, bet gan aktīvu, ieinteresētu līdzzinātāju pozīciju.
4. Psihologs ievēro konfidencialitāti, viņš neizpauž no Jums vai bērna saņemto informāciju.
5. Izpētījis saņemto informāciju, psihologs var sniegt skolotājam ieteikumus, kā efektīvāk strādāt ar savu bērnu.

     Konsultējot bērnus līdz 14 gadu vecumam, izņemot pirmreizējo konsultāciju, kad bērns pats vērsies pie psihologa, izglītības psihologs  skolēnu konsultē tikai ar izglītojamā vecāka vai likumiskā pārstāvja atļauju (psihologa likuma 18. Pants).

Darba laikā līdz plkst. 12:00 jebkurš aicināts ienākt, lai vienotos par jums izdevīgu konsultāciju laiku. No plst.12:20 tiek plānotas individuālas konsultācijas.

Kas ir skolas psihologs?

Skolas psihologs ir palīgs bērniem, vecākiem un skolotājiem, lai risinātu un novērstu problēmas, kas rada traucējumus mācību procesā.

Ko skolas psihologs dara?

KONSULTĒ

• Piedāvā skolotājiem un vecākiem efektīvākas un veselīgākas metodes, kā risināt bērna mācību un uzvedības problēmas;
• Palīdz izprast, kā bērna attīstība ietekmē viņa mācības un uzvedību;
• Veicina skolotāju un vecāku savstarpējo sadarbību;
• Palīdz vecāko klašu skolēniem izvēlēties virzienu, kur tālāk mācīties, izvēlēties profesiju, kura atbilst viņu interesēm un dotībām.

NOVĒRTĒ

• Mācību iemaņas;
• Mācīšanās spējas;
• Personības attīstību;
• Emocionālo stāvokli;
• Sociālās iemaņas;
• Mācību vidi un skolas “klimatu”.

RISINA PROBLĒMAS

• Strādā ar ģimeni un bērnu individuāli;
• Palīdz atrisināt konfliktus un domstarpības mācību procesā;
• Sniedz padomus bērniem, vecākiem un skolotājiem problēmsituācijās;
• Palīdz iemācīties un apgūt veiksmīgas saskarsmes iemaņas;
• Palīdz un apmāca vecākus un skolotājus, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir uzmanības un uzvedības traucējumi;
• Sniedz psiholoģisko atbalstu skolai un ģimenei krīzes situācijās;
• Palīdz pārvarēt depresiju un varmācības radītās sekas;
• Palīdz bērniem 1. un 5.klasē pārvarēt adaptācijas grūtības, kuras rodas bērniem, ja viņiem tiek izvirzītas jaunas prasības un mainās mācību vide un skolotāji.

IEVĒRO KONFIDENCIONALITĀTI

• Tas nozīmē, ka psihologs ievēro klienta vēlmes neizpaust ziņas par viņu vai viņa problēmu nevienai citai personai bez klienta piekrišanas.

Kādas ir raksturīgākās problēmas, kas bērnus nomāc?

• Bailes no skolas;
• Neprasme plānot savu laiku;
• Sekmju pasliktināšanās vai nesekmība;
• Pašdisciplīnas trūkums;
• Depresija un nomākts garastāvoklis;
• Pārdzīvojumi, kas saistīti ar nesaskaņām vai nelaimēm ģimenē;
• Domas par pašnāvību;
• Pusaudžu un dzimumidentitātes problēmas;
• Alkohola un narkotiku lietošana;
• Neticība savām spējām.